Projekta  "Tūrisms kopā" ietvaros  aicinām esošos un topošos Pierīgas gidus uz pasākumu ciklu "Pierīgas gidu apmācības":

1.diena –  23. oktobrī plkst. 9.00 – 5 masti Ezerkrasti, Ozolnieki, Ozolnieku novads;

2.diena – 30. oktobrī plkst. 9.00 – Rāmavas Depkina muiža, Rāmavas iela 9, Rāmava, Ķekavas novads;

3.diena – 6. novembrī plkst. 9.00 – Babītes novada Kultūrizglītības centra filiālē "Vietvalži" Vietvalži, Salas pagasts, Babītes novads.

Apmācībās gidi iepazīs Pierīgas sešus novadus (Ķekavas, Mārupes, Olaines, Babītes, Ozolnieku, Jelgavas), izstrādāto tūrisma attīstības  stratēgiju, tematiskos maršrutus.

Praktiskās nodarbībās noskaidrosim, kāds ir gida profils, specializācija Pierīgā, kā arī iepazīsimies ar gidu Jāni Zariņu no "pargajieni.lv". Radošās aktivitātēs veidosim gidu savstarpējo sadarbību un noslēgumā veidosim Pierīgas gidu vizītkartes kopā ar "tues.lv" komandu.

Darba_kartiba_gidu_apmācibas

Pasākumu cikla "Gidu apmācības" beigās tiks izsniegtas apliecības par veiksmīgu apmācību beigšanu. Apliecība tiek izsniegta tikai tiem, kas ir apmeklējuši visas trīs dienas un informācija par gidiem tiks publicēta pašvaldību un partnerību mājas lapās.

Apmācību dalībnieku skaits ir līdz 20 cilvēkiem. Prioritāte gidiem no sadarbības pašvaldībām Babītes, Jelgavas, Mārupes, Ķekavas, Olaines, Ozolnieku novada).

Pieteikšanās apmācībām ej.uz/giduapmacibas

Vairāk informācijas rakstot uz e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. vai zvanot: 28644888

Projektu „Tūrisms kopā" (17-00-A019.332-000005) īsteno biedrība „Pierīgas partnerība" kopā ar biedrību „Lauku partnerība „Lielupe"", Partnerība „Daugavkrasts" un Babītes,Mārupes, Olaines, Ķekavas, Ozolnieku un Jelgavas novadu pašvaldības Lauku attīstības programmas 2014.—2020. gadam pasākumā "Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība" ietvaros.

 

Biedrība "Pierīgas partnerība"
www.pierigaspartneriba.lv
m.me/pierigaspartneriba
tel. +371 28 644 888

Ar pēdējo, septīto sacensību posmu Mārupes novadā noslēdzies šīs vasaras aktīvās atpūtas piedzīvojums 7 Rīgas apkārtnes novados – velo foto orientēšanās seriāls “Apceļo Daugavas lejteci”. Seriāla ietvaros, laikā no 12.maija līdz 22.septembrim, visi interesenti ar velosipēdiem varēja kopā iepazīt 210 ievērības cienīgas un interesantas vietas Rīgas tuvējos novados – 30 vietas katrā no konkrēto posmu organizējošajiem novadiem - Ķekavas, Ikšķiles, Baldones, Ogres, Stopiņu, Salaspils un Mārupes. Kopā šīs vasaras garumā seriālā piedalījušās 140 komandas – no tām 124 Izklaides grupā un 16 Sporta grupā.

Pēdējā no posmiem, ko organizēja Mārupes novads, piedalījās 39 komandas. Par Sporta grupas uzvarētājiem kļuva komanda “Svētdienas braucēji”, 2.vietu izcīnīja komanda “Spararats” un 3.vietā ierindojās komanda “Ikšķiles izturība”. Izklaides grupā uzvarēja komanda “Stirnu Pakaviņi”. Otro vietu izcīnīja komanda “Pretī rudenim” un godpilnajā 3.vietā ierindojās komanda “ROMET TEAM”.

Mārupes novada posmā tika aprēķināti un apbalvoti arī visa seriāla kopvērtējuma uzvarētāji abās grupās  - komandas, kuras visas vasaras garumā bija sakrājušas lielāko punktu skaitu, piedaloties visos posmos. Par visa seriāla ātrāko un acīgāko komandu Sporta grupā kļuva komanda “Svētdienas braucēji”, otro vietu izcīnīja komanda “Spararats” un 3.vietu ieguva komanda “Zeltrači”.  Izklaides grupā, kā absolūtie uzvarētāji triumfēja komanda “Lieliskais arbūzs”. Otro vietu ieguva komanda “Kopā jautrāk” un 3.vietā ierindojās komanda “ROMET TEAM”.

Visi 7 novadi saka lielu paldies kopvērtējuma galveno balvu sponsoriem - elektrotehnikas un sadzīves tehnikas veikalam “Tehnoland”,  velosipēdu veikalam “Veloprofs” un specializētam sporta veikalam “MySport”.

 Milzīgs paldies arī visa seriāla sponsoriem, kas nodrošināja balvas dalībniekiem katrā no posmiem – Uzņēmumam “Simeks” ar preču zīmi “Ķekavas avots”, AS “MADARA Cosmetics”, KS “Baltijas dārzeņi” ar preču zīmi “Ezerkauliņi”, atpūtas kompleksam “Bejas”, konditorejas uzņēmumam „Pellija A” ar preču zīmi “Pellia a Gusto”.

Pateicamies par atbalstu arī katra posma atsevišķajiem sponsoriem, kas bija konkrētā posma organizējošā novada vietējie uzņēmumi.

Paldies visiem aktīvajiem un azartiskajiem sacensību seriāla dalībniekiem! Šis bija izaicinājums arī mūsu novadiem, no kura daudz iemācījāmies un guvām lieliskas idejas jauniem piedzīvojumiem, ko Jums piedāvāt nākošajā gadā!

 

Sagatavoja: Elīna Brigmane,
Mārupes novada domes tūrisma organizatore

15. septembra rīts sākās agri un rosīgi. Organizatori steidza veikt pēdējos sagatavošanās darbus Nāves salas rogaininga norisei.

Šāda veida pasākums tika organizēts par godu Latvijas simgadei, lai vēlreiz akcentētu šīs vietas no nozīmi mūsu brīvvalsts tapšanā un to, ka šajā apvidū  septembra mēnesī norisinājušās vēsturiski nozīmīgas kaujas.

Dalībnieki veidoja komandas 2-5 cilvēku sastāvā un atbilstoši savai meistarībai un komandas sastāvam startēja  noteiktās grupās. Piedalīties varēja gan ar savām, gan nomātām laivām. SUP dēļiem bija paredzēta atsvišķa grupa, kurā šogad startēja tikai viena komanda.

Sacensības notika pēc orientēšanās rogaininga principa, bet dalībnieku pārvietošanās notika laivā vai uz SUP dēļa airējot. Kontrolpunkti pamatā tika izvietoti uz krasta/ūdens līnijas.

Kopumā sacensībās piedalījās 100 dalībnieki 39 komandās.

Ar komandu rezulātiem ir iespējams iepazīties šeit: http://www.navessala.lv/nslr_2018_rezultati/web/results.htm

Savukārt bildes no pasākuma norises dienas ir iespējas apskatīt šeit: http://navessala.lv/lv/foto

Vēlamies teikt lielu paldies mūsu pasākuma atbalstītājiem- ‘’Ķekavas avots’’, veikalam ‘’Ceļotājs’’, biedrībai ‘’Solis tuvāk’’, ‘’Jeņču laivas’’, ‘’2airi.lv’’ un ‘’Rogainings Latvijā’’.

Kā arī, paldies visiem, kuri piedalījās pasākuma organizēšanā un tapšanas procesā.

Uz tikšanos nākamgad!

Tā vien negribas atvadīties no šīgada garās un siltās vasaras un siltā rudens sākuma! Taču arī rudens vidusdaļa var būt piemērots laiks ceļošanai un dažādu tūrisma objektu apmeklēšanai. Aicinām vecākās paaudzes cilvēkus doties tepat uz Rīgas pievārti, kur jūs gaida interesantas apskates vietas un aizraujošas nodarbes!

Katlakalna ev. lut. baznīca
Izcils klasicisma arhitektūras piemineklis, celta 1792.-1794. gadā  pēc arhitekta K. Hāberlanda projekta netradicionālā – apaļā –  formā ar kupolu un mazu zvanu tornīti.  Arī baznīcas iekšienē uzsvērtas apaļās formas: soli un ērģeļu balkons veidoti nepabeigta apļa formā; lielais, gaišzilais  kupols rada plašu debess iespaidu. Katlakalna baznīcas ērgeles darinājis  ērģeļmeistars Augusts Martins. Baznīca nesen restaurēta, un tajā ir brīnišķīga akustika. Bet ap dievnamu plešas dendroloģiskais dārzs, kurā aug reti aptuveni 320 sugu  neparasti koki un krūmi.


Doles-Ķekavas ev. lut. baznīca un skatu tornis
Tieši Rīgas-Bauskas šosejas malā atrodas Doles-Ķekavas baznīca. Dievnams šeit ir bijis jau XVI gs, bet laika gaitā vairākas koka baznīcas nomainīja cita citu, līdz 1783. gadā baroka stila formās uzcēla tagadējo ēku. Baznīcas altārgleznu “Kristus svētī bērnus” gleznojis Augusts Annuss. Nama ziemeļu pusē iemūrēta lielgabala lode no Napoleona kara 1812. gadā. Uzkāpjot 15 m augstajā baznīcas tornī, paveras skats uz Ķekavas novadu.


Ķekavas Novadpētniecības muzejs
 Atrodas tieši pretī Doles-Ķekavas baznīcai Doles Tautas namā. Muzejā var apskatīt pastāvīgo ekspozīciju ”Ķekavas novada pieci stāsti” un uzzināt daudz ko gan par Ķekavas novada, gan visas Latvijas vēsturi, par mākslinieku Edgaru Ozoliņu un citiem karikatūristiem un vēl daudz ko interesantu.  No 4. oktobra šeit būs aplūkojama arī novadnieces Zentas Veisas gobelēnu izstāde.


Daugmales Jāņa bišu medus saimniecība un Lindas Sulutauras keramika
Iespējams, ka bites dravā vairs nesastapsiet, tomēr jums būs iespēja nogaršot šīsvasaras dažādu ziedu medu, paviesoties keramikas darbnīcā, kur top unikāli Pampāļu podi ar purva saknēm, kā arī pagatavot pašiem savu Laimes pogu un izliet sveci.  


Smiltsērkšķu ražotne Daugmalē
Daugmalē, kur Daugavā ietek Raģupīte, Gleznainā vietā atrodas mājas Malderi un smiltsērkšķu ražotne ar tādu pašu nosaukumu. Te aug plašs smiltsērkšķu dārzs un top sula, želejas, eļļa, sīrups un dažādas ziedes.


Amatnieku centrs Daugmales keramika
Te top unikāli  un īpaši koši keramikas izstrādājumi ar krāsainu glazūru.
Ekskursijām gan jāpiesakās iepriekš; par kontaktiem sazinieties ar Ķekavas novada Tūrisma koordinācijas centru pa tālr. 27017333.


Iedvesmojoties no LIAA organizētā #InstatripLV, tūrisma apvienība ‘’Daugavas Lejtece’’ 31. augustā organizēja jau otro Instagram (IG) braucienu. Šī brauciena mērķis bija parādīt to, cik daudzveidīgas, interesantas un ģimenēm draudzīgas vietas atrodas mums pavisam blakus.  Tādēļ uzrunājām vairākas aktīvas mammas, kuras savā pieredzē un piedzīvojumos labprāt dalās Instagram vietnē, aicinājām ņemt līdzi bērnus un 31. augustā doties piedzīvojumu braucienā kopā ar mums!

Brauciens tika organizēts divos posmos. Dace Alpa ar meitu un dēlu,  un Māra Arāja ar meitu devās maršrutā Stopiņi-Ikšķile-Ogre. Pirmā pieturvieta bija Ulbrokas aktivitātes parks. Nākamā- Ikšķiles mini zoo, kurā gan bērni, gan viņu mammas  varēja aplūkot un pabarot dažādus dzīvniekus. Pusdienas tika ieturētas tur pat Ikšķilē, picērijā ‘’Divi tomāti’’. Papusdienojuši un sakrājuši spēkus, devāmies uz Ogri, kur bērni varēja nodoties aktīvai atpūtai ‘’Džungļu parkā’’.

Savukārt, Aiga Zviedre un Madara Krastiņa ar dēliem devās maršrutā Salaspils- Baldone- Ķekava, apmeklējot Salaspils Botānisko dārzu lieliskas gides pavadībā, izmēģinot aktīvās atpūtu Riekstukalna vasaras atrakcijās un baudot pusdienas restorānā‘’Baldones burgers 66’’. Dienas noslēgumā kompānija devās uz Ķekavu, kur apmeklēja vietējos ražotājus ‘’Giline’’. 

Ar mammu atsauksmēm un piedzīvojiem bildēs varat iepazīties viņu IG profilos. Dace Alpa (dace.alpa.blog), Māra Arāja (maraaraja), Aiga Zviedre (the_aiga) un Madara Krastiņa (madara_krastina_)

Vēlamies teikt lielu paldies visiem dalībniekiem. Paldies visiem, kuri piedalījās un līdzdarbojās brauciena tapšanā, kā arī īpašs paldies atsaucīgajiem uzņēmējiem par sagaidīšanu!

 

Rudeni aicinām baudīt uz ūdens, dodoties laivu braucienā pa Sauso Daugavu, maršrutā Ķekava - Doles sala - Valdlauči.
Kopējais maršruta garums ir ~ 11 km, maršruts pieveicams ~ 3-4 stundās braucot ļoti mierīgā ātrumā un pa ceļam piestājot interesantākajos pieturas punktos.

LAIVAS*:
3-vietīga kanoe 23,00 EUR (2 pieaug. + 1 bērns vai 2 pieaug.)
2-vietīgs kajaks 25 EUR
* Cenā iekļauts: vestes, airi, ūdens necaurlaidīgie maisi.

Transports no galapunkta Valdlaučos uz Ķekavu (Ķekavas novada TKC, Rīgas ielā 26 ) 1,00 EUR katrai personai.

Pieteikumus sūtīt uz e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Pieteikumā jānorāda:
1. Laivas veids,
2. Dalībnieki,
3. Bērnu vecums,
4. Kontakttālrunis,
5. Vai būs nepieciešams transports no galapunkta uz Ķekavu.

Braucienā var piedalīties arī ar savām laivām!

Pasākumu organizē Ķekavas novada TIC un Salaspils novada Tūrisma informācijas centrs sadarbībā ar laivu operatoru Jeņču laivas.

Neskaidrību gadījumā sazinies ar mums:

Ķekavas novada TIC
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., +371 27017333

Salaspils novada Tūrisma informācijas centrs
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., +371 67945440

Pēc Ķekavas novada pašvaldības Vides un labiekārtošanas daļas pasūtījuma 6. augustā SIA “Vides audits” laboratorija veikusi atkārtotas dzeramā ūdens un peldūdens analīzes novada teritorijā populāros avotos un atpūtas vietās pie ūdeņiem. Avotu ūdeni joprojām iesaka lietot pārtikā pēc novārīšanas, taču peldvietās ūdens kvalitāte novērtēta kā izcila.

 

Dzeramā ūdens normatīviem atbilstība pārbaudīta paraugiem no iedzīvotāju vidū populārā avota Ķekavas centrā pie autoceļa A7, kā arī avotā netālu no Rīgas HES dambja pie Pļavu ielas.
 

Saskaņā ar testēšanas pārskatu rezultātiem, pēc paraugu ķīmiskā sastāva noteikšanas, konstatēts, ka ūdens ir nedaudz sārmains, ciets, bez krāsainības un duļķainības, nesatur amonija jonus, bez garšas un smaržas, praktiski nesatur dzelzi, mangānu un sulfātjonus, nesatur Escherichia coli baktērijas, bet ir niecīgs daudzums koliformu, tāpēc secināts, ka avotiņa ūdens joprojām ir daļēji neatbilstošs dzeramā ūdens rādītājiem, lai gan ūdens sastāvam ir tendence uzlaboties.


Ūdens kvalitāte avotos skaidrojama ar to, ka abas minētās vietas nav oficiālas pašvaldības dzeramā ūdens ņemšanas vietas, ūdens izplūdes cauruļu vietas nav hermētizētas, cauruļu izplūdes gali netiek dezinficēti un tajos iespējama baktēriju nokļūšana no apkārtējās vides. Ūdens pilnīgi droši lietojams pārtikā pēc novārīšanas.

 
Peldūdens normatīvu atbilstībai, kā ierasts, pārbaudīti paraugi septiņās atpūtas vietās pie ūdeņiem – Ķekavas upē Dambītī, Daugavā pretī Nāves salai un Vedmeros Daugmalē, pie Dārznieku ielas Ķekavā, pie Ievu ielas Katlakalnā, Ziedonī, Titurgas ezerā Baložos.
 

Testēšanas pārskatā norādītie rezultāti visās vietās atbilst iekšzemes ūdeņiem noteiktiem kvalitātes kritērijiem – izcilas kvalitātes peldvietas ūdens. Nosakāmie rādītāji iekļaujas normatīvos, lai gan bija bažas, ka sakarā ar karsto laiku varētu būt veidojusies kaitīgo baktēriju savairošanās vai zilaļģu ziedēšana. Līdz ar to secināts, ka ūdens nevienā no šīm vietām risku peldētāju veselībai nerada.
 

Interesenti aicināti iepazīties ar SIA "Vides audits" laboratorijas sagatavotajiem testēšanas rezultātiem:

 
Karstajam laikam turpinoties, joprojām pastāv zilaļģu izplatīšanās iespēja, tāpēc aicinām iedzīvotājus, īpaši bērnus, pirms došanās ūdenī, vizuāli novērtēt ūdens virsmu. Bīstamās aļģes var savairoties stāvošos ūdeņos mierīgā un karstā laikā, taču lietus gadījumā, vēsumā un vēja ietekmē tās mirst.

 

Vides un labiekārtošanas daļa

09.08.2018.
Ziņa pārpublicēta no kekavasnovads.lv

Šogad rudens velotūrē aicinām pirmo reizi doties izzināt tumšo tūrismu! Vai zini, kas tas?
Pirms diviem gadiem Tūrisma koordinācijas centrs sadarbībā ar Ķekavas novadpētniecības muzejs izdeva materiālu, kurā ir apzinātas un apkopotas pavisam kopā 26 I Pasaules kara upuru piemiņas vietas. Velomaršruts plānots tā, lai būtu iespēja apskatīt 4 no tām - Vācu armijas karavīru kapus ‘’Pins-Braker’’, Vācu armijas karavīru kapus ‘’Martenberg III’’, Vācu un krievu armijas karavīru kapus ‘’Martenberg II’’, Latviešu strēlnieku kapus pie Kuģiem.

Maršruta aptuvenais garums 30km, pārsvarā zemes ceļi, pēc atgriešanās pie Tūrisma koordinācijas centra baudīsim garšīgu zupu.

Reģistrēšanās no pl.10.30
STARTS pl.11.00
Atgriešanās pie TKC un zupas ēšana ap pl.16.00

Vairāk informācijas: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., t. 27017333

Reportāža no Daugavas ekspedīcijas 12. dienas

Publisko un privāto partnerattiecību biedrība “Zied zeme”  sadarbībā ar vietējās rīcības grupām no 21 pašvaldības un biedrību ”Ūdensmalu attīstībai” 23. jūlijā uzsāka ekspedīciju pa Daugavu. Mērķis  bija  izveidot līdz šim nebijušu upes ūdenstūrisma maršrutu un izpētīt, cik droši un ērti ir doties ceļojumā ar kādu peldlīdzekli – laivu, plostu utml. – pa Daugavu visā tās garumā – no Baltkrievijas robežas līdz pat Mangaļsalai. Arī mums, Ķekavas pašvaldības un  TIC pārstāvjiem, bija dota iespēja pievienoties šai ekspedīcijai un veikt kādu ceļa posmu  vienas dienas garumā.

 

Pirātu jeb rūķīšu plosts un tā apkalpe

Labrīt! Esam gatavi ekspedīcijai: Gita Reingarte no pašvaldības un mēs ar Jāni Bērziņu no TKCa. Laiks, kā jau allaž šovasar, gluži kā radīts braucienam pa upi – saule svilina kā uzkarsusi cepešpanna, un debesīs  –  neviena mākonīša. Lietusmēteli? Phe, priekš kam tad tik jaukā laikā to!

Daugavas ekspedīcijas dalībnieku trīs plosti patlaban piestājuši Ogrē un tiekas ar pilsētas mēru Egilu Helmani un uzņēmējiem. Spriež, kā varētu Daugavu padarīt vairāk pieejamu laivotājiem. Tad mūs,  jaunpienācējus, “pieraksta” viena plosta komandā. Šķiet, ka esam trāpījuši uz īsto: tas ir pirātu plosts, par ko liecina melns karogs ar biedējošu  uzrakstu   “Caribean sea pirates. Dead mens chest” un trīs braši vīri. Tie ir:  plosta īpašnieks Normunds Raubiška, bijušais celtnieks un maiznieks, biedrības “Aktīvās atpūtas centrs jauniešiem” valdes priekšsēdētājs, Lielvārdes deju kolektīva “Lāčplēsis” dalībnieks un kas tik vēl ne, stūrmanis (vai kapteinis?) Ivars Dubra ar bārdu – zivju inspektors un biedrības “Mēs zivīm” valdes priekšsēdētājs, līdzdarbojies filmas “Nameja gredzens” uzņemšanā, kā arī bocmanis Dzintars Virsis –  pēc profesijas elektriķis, arī tās aktīvās jauniešu biedrības biedrs. Pats plosts arī tāds ievērojams: esot piedalījušies slavenajā festivālā “Ezera skaņas”. Pēc jautājuma, kurš tad īsti no viņiem ir kapteinis, apkalpes vidū rodas nelielas domstarpības; it īpaši, kad mēs ar Gitu piedāvājamies uz šo vienu dienu ķļūt par kuģa (plosta?) puikām jeb jungām. Saņēmušas brīdinājumu par to, ka jungām esot jāpilda pilnīgi visas kapteiņa pavēles, samierināmies ar pasažieru statusu. Žēl, ka bocmaņa amats jau aizņemts, jo, kā apgalvo Dzintars, tas esot vislabākais – neesot nedz jāstūrē, nedz meitenes jākomandē.

Apkalpe steidz skaidrot, ka viņu plosts šajā projektā piederot pie brīvprātīgo sektora, ka paši šo peldlīdzekli uzbūvējuši (“Ģribējām pierādīt, ka vienkāršu plostu uzbūvēt praktiski var jebkurš parasts cilvēks, tā nav nekāda Ķīnas ābece!”) un ka kuģo pa Daugavu jau divpadsmito (?) dienu. Blakus pozitīvām emocijām par neatkārtojamiem dabasskatiem likteņupes krastos (“O, kāda mēnesnīca! Kādi meži! Un, krūmiņos ejot, sastapām veselas 5 stirnas!...”)  un viesmīlīgajiem ceļā sastaptajiem cilvēkiem viesu namos un kempingos ieskanas arī kāda minorīga nots. Jo divas nedēļas kuģot pa upi, pa Daugavas dziļumiem un seklumiem – tas nozīmē to, ka jārēķinās ar zināmām neērtībām. Nu, kaut vai  ne visai labs naktsmiegs: jo nācies nakšņot arī tepat uz plosta, un tad “… tu vienā brīdī pamosties, un nevari saprast, kāpēc tava gulta šūpojas!” Vai tā vispār var izgulēties? Protams, ka nevar, “…bet iedzer no rīta kafiju, un kuģo tālāk!”) Tāpat arī - neregulāras ēdienreizes. Tā rīta brokastis mūsu pirāti ieturēja tik ap pusdienlaiku atpakaļceļā no “Lukoil”, kur plosti bija piestājuši, lai papildinātu benzīna krājumus.

Kad iebraucam Ogrē, lai pavērotu šīs Daugavas pietekas krastus, izrādās, ka šajā upē tilti ir visai zemi. Pirātu plostam steigšus jānolaiž karogu masti un telts jumts zemāk. Taču arī tādā mazā teltītē te ir gluži omulīgi, un mūsu plosts steigšus top pārdēvēts par “rūķīšu plostu”. Tas (uzparikte, ne jau nosaukums) vēlāk, jau Daugmales pusē, lieti noderēja arī tādā ziņā, ka deva iespēju plosta pasažieriem un apkalpei pasargāties no lietus un vēja.

 

Par stāstiem, zalkti u. c. uz klāja

Jā, bet kāpēc plostam vajadzīgs benzīns? Izrādās, visi trīs Daugavas ekspedīcijas plosti peld uz priekšu ar motora palīdzību. Vismaz manā izpratnē šis ūdens transportlīdzeklis līdz šim saistījies tikai ar airiem, airētājiem un stūrmani kā plosta virzītājspēkiem. Bet ko nu tur brīnīties – tehnoloģijas attīstās, tik agrākos laikos plostus darināja pavisam vienkārši - sasienot kopā plikus baļķus. Tāds autentiskums Daugavas ekspedīciju ievilktu krietni ilgākā ceļojumā, jo pavisam jāpieveic aptuveni 350 kilometri. Tagad plosti uztupināti uz drošiem pontoniem un spēj panest krietni lielas kravas svaru (cik tur īsti tonnas bija?). Taujāti par iespējamo cilvēku skaitu uz klāja, dzirdam skaitli 15. Bet, ņemot vērā, ka mūsdienu cilvēks bez prāva mantu maisa nekāps nekādā peldlīdzeklī pat uz vienu dienu, tad optimālais skaits tā kā būtu 10. Interesanti,  kāpēc uz plosta klāja atrodas gumijas laiva? Vai tās funkcija ir cilvēku glābšana vai bocmaņa zvilnis? Atļauts minēt trīsreiz: ja cilvēku skaits uz klāja sasniedz maksimālo ciparu, tad laivā iekrauj mantas un to piesien pakaļgalā, tādējādi atslogojot plostu.

 Apkalpe uz pirātu plosta nav konstants lielums. Tā, piemēram, bocmanis kādu laiku bijis kapteinis uz otra  –  t. s. zaļā plosta, kur tobrīd vairums bijušas vājā dzimuma pārstāves. Tas galīgi neesot bijis viegli, jo sievietes pārāk ātri mainot viedokli, turklāt vēl mēdzot uzprasīties uz komplimentiem. Arī uz pirātu plosta klāja šo divu nedēļu laikā pabijuši daudzi, kas pievienojās ekspedīcijai uz neilgu laiku. Bet vienā brīdī nez no kurienes pat uzradies  zalktis!

Tomēr ir jau arī no sievietēm  savs labums, jo viņas ir samērā uzmanīgas klausītājas. Tā nu visas dienas garumā dzirdam gan kaudzi anekdošu, gan aizraujošus stāstus par vecpuišu ballītēm,  par piedzīvojumiem ar jaunsargiem, par  Vedzes upes tīrīšanu Ērgļos, par Aveniņu un Paegļu dzimtām Lielvārdē un par Lāčplēša senčiem, kuru saknes iestiepjas mūsdienās, gan arī tīri praktiskus padomus par to, kā bez asarām sarīvēt mārrutkus un kāpēc maizes iejavai jālej virsū karsts, nevis auksts ūdens.

Kad gana jūsmots par skaistajiem skatiem uz, gar, virs, ap Daugavu, vēders prasa savu tiesu. Ja būtu izejmateriāls, varētu pieteikties vismaz koka (kuģa pavārs) pienākumiem! Rādās gan, ka te nu mūsu pirāti  jau agrāk atraduši risinājumu, jo uz plosta atrodas ne tikai mangalis un malka, bet arī čuguna katls ar sautējumu. Tomēr pasažieri jau arī nav pliku roku ņemami: mugursomās sastūķēti  diezgan ievērojami sviestmaižu, tomātu un gurķu krājumi. Bet kā ar dzeramo? Pirāti skaidro, ka pēc priekšrakstiem cilvēkam karstā laikā dienā jāizdzer 3 l šķidruma. Tik nav teikts, kāda veida. Tāpēc no visiem šie izvēlējušies vāju alu, nevis rumu, kā pienāktos īstiem jūras laupītājiem.

 

 Par senatnes smaržu un  ūdens romantiku

Daugavas ekspedīcijas 12. dienā mums pa ceļam ir trīs pieturas (neskaitot “Lukoil”): 1. Jau minētā Ogre, J. Alunāna iela, 2.  Sv. Meinarda sala un  3. Nāves sala. Otrajā mūs sagaida Ikšķiles uzņēmēju un ekspertu delegācija, kas ierodas ar slaveno vikingu kuģi “Üxküll”. Visus cienā ar Welcome drink – gardu saldējumu, kuru gatavo ikšķilnieki. Savukārt Kaspars Špēlis no Kultūras mantojuma centra “Tīnūžu muiža”, kur, kā zināms, simtgadīgā klētī izvietota latviešu strēlniekiem veltīta ekspozīcija, stāsta par Sv. Meinarda salas un tuvākās apkārtnes vēsturi. Sensenos laikos Daugava plūda pa citu gultni, un te bija sauszeme. Pirmā pasaules kara laikā, kad Doles sala bija īsta sala, nevis pussala kā mūsdienās, savukārt Nāves sala bija nevis sala, bet pussala, vienā Daugavas pusē ierakumos sēdēja vācieši, bet otrā – krievi un latvieši. Tāpēc šajā apkārtnē atrasts tik daudz senu lietu, un dažas no tām – senu krama gabalu, vēsturisku saktu, karavīra cepures kokardi, daļu no strēlnieka pīpes u. c . vēsturiskas lietiņas –  Kaspars paņēmis līdzi, lai Daugavas ekspedīcijas dalībnieki varētu tās aptaustīt un sajust senatnes smaržu. Izdevās!

Pietura Nāves salā laika ziņā sanāk mazliet īsāka, nekā domāts. Galvenokārt tāpēc, ka skaidri redzamas laikapstākļu izmaiņas: tuvojas pamatīgs lietus gāziens. Varbūt arī meteorologu solītais pērkons. Līdz Nāves salas kaujām veltītajam piemineklim, kas celts pēc Eižena Laubes veidotā projekta,  gan aizejam.  Tomēr garš stāstījums par šeit notikušo Pirmā pasaules kara laikā neiznāk, jo steigšus jāmeklē patvērums no lietus un vēja. Šķiet arī, ka Nāves sala vairs nav tik nošķirta no pārējās pasaules kā, piemēram, tas bija pirms diviem gadiem, 2016. gada septembrī. Toreiz  Ķekavas novada pašvaldība rīkoja pasākumu ciklu “Latviešu strēlnieki Nāves salā”, kas bija veltīts simtgadei kopš ķīmisko ieroču izmantošanas Rīgas frontē Pirmā Pasaules kara laikā.  Nāves salu apmeklējot, te nebija manāmas cilvēku darbības pēdas. Šoreiz ne vien pa ceļam redzam izmētātus papīrus, bet arī sastopam piknikotājus un rodas pat pamatotas aizdomas, vai tikai ugunskuram viņi nav izmantojuši kādu no Nāves salas zemnīcas baļķiem.

Kad lietusgāze veiksmīgi garām, Daugavas ekspedīcija var doties tālāk. Seko  gleznains ceļa posms gar Daugavas krastiem Ikšķiles un Salaspils novadā. Mūs apbrīno vairāki ūdens motociklu vadītāji, un pirātu plostu it īpaši – kāda pasažiere, maza meitenīte, kurai par godu Normunds atkal uzliek savu cepuri un ņem rokā līko dunci. Savukārt mēs tēlojam pirātu gūstekņus. Skats ar jūras (upes?) laupītājiem Daugavas viļņos bērnu ir tik spēcīgi ietekmējis, ka viņa atsakās pat no piedāvātajiem čipšiem.

Tā nemanot esam nokļuvuši Salaspils novadā, kur visi trīs plosti pietauvojas Daugavas piekrastē netālu no Ako pieminekļa. “Ūdenim ir sava, īpaša romantika”, tā sarunā atzīst kāds no ekspedīcijas dalībniekiem, bet nejauši blakus iegadījies ūdensmotocikla vadītājs piebilst: “Ūdens prasa, lai kaut ko darītu. Tas nav tā kā automašīnā – iesēdies tik un brauc, nekas nav jādara. Pie laivas, ūdensmoča vai plosta pašam nagi jāliek klāt. Citādi nevar.”

Tagad vēl jātiek pāri Rīgas HESam. Tas nepavisam nav vienkārši! Viens plosts jādemontē jeb jāizjauc pa daļām, tad  tā smagie pontoni jādabū uz vieglās automašīnas piekabes, jānostiprina, jāaizved uz Alejām un jāielaiž Daugavā. Bet pārējie divi plosti, kurus nevar izjaukt, jādabū uz tās pašas piekabes un arī jāaizved līdz vietai, kur tos var ielaist Daugavā. Mani piedāvā aizvest līdz mājām  –  Ķekavai  –  automašīnā kopā ar izjaucamā plosta piekabi. Turpceļā ar tik lielu un sarežģītu kravu lieka apstāšanās nav vēlama. Mani nolemj izsēdināt atceļā. Tā nu gūstu iespēju redzēt, kā notiek plosta pontonu ielaišana Daugavā. Autiņš ar piekabi jāprot stūrēt gluži kā dievam, jo piebraukšana pie Daugavas ir šaura un ieslīpa; pamēģiniet piebraukt pie tās bez piekabes ar pontoniem, kur nu vēl ar tiem! Turklāt vēl atpakaļgaitā, citādi jau pontonus Daugavā neiedabūs. Ekspedīcijas vadītājs hidrotehnisko būvju inženieris un ūdenslīdēju darbu speciālists Guntis Zilberts tieši tā – kā dievs – arī brauc. Beigās i pontoni ir Daugavā, i palīgi no dūņām laukā, un var doties pakaļ nākamajam plostam. Un tā – divas reizes. Te nu bija romantika! Smags darbs, turklāt tās dūņas smird kā trakas!

Paldies Ķekavas pašvaldības policijai par palīdzību.

Interesanti, kā viņi tika pāri Ķeguma HESam? Bet tas jau ir cits stāsts.

Diāna Spertāle

Rekvizīti

Ķekavas novada Tūrisma koordinācijas centrs
Rīgas iela 26, Ķekava, Ķekavas novads, LV-2123
Reģ. Nr. 90010199932
A/S SEB banka LV16UNLA0050021709551

Adrese

Rīgas iela 26 (Doles Tautas nams)
Ķekava, Ķekavas novads
Mob.: +371 27017333
Tālr.: +371 67935826
E-pasts: turisms@kekava.lv

Darba laiks

Pirmdiena - piektdiena 9 - 20
Sestdien, svētdien 10 - 18
Pārtraukums 14 - 15

Seko mums