Pēc Ķekavas novada pašvaldības Vides un labiekārtošanas daļas pasūtījuma 6. augustā SIA “Vides audits” laboratorija veikusi atkārtotas dzeramā ūdens un peldūdens analīzes novada teritorijā populāros avotos un atpūtas vietās pie ūdeņiem. Avotu ūdeni joprojām iesaka lietot pārtikā pēc novārīšanas, taču peldvietās ūdens kvalitāte novērtēta kā izcila.

 

Dzeramā ūdens normatīviem atbilstība pārbaudīta paraugiem no iedzīvotāju vidū populārā avota Ķekavas centrā pie autoceļa A7, kā arī avotā netālu no Rīgas HES dambja pie Pļavu ielas.
 

Saskaņā ar testēšanas pārskatu rezultātiem, pēc paraugu ķīmiskā sastāva noteikšanas, konstatēts, ka ūdens ir nedaudz sārmains, ciets, bez krāsainības un duļķainības, nesatur amonija jonus, bez garšas un smaržas, praktiski nesatur dzelzi, mangānu un sulfātjonus, nesatur Escherichia coli baktērijas, bet ir niecīgs daudzums koliformu, tāpēc secināts, ka avotiņa ūdens joprojām ir daļēji neatbilstošs dzeramā ūdens rādītājiem, lai gan ūdens sastāvam ir tendence uzlaboties.


Ūdens kvalitāte avotos skaidrojama ar to, ka abas minētās vietas nav oficiālas pašvaldības dzeramā ūdens ņemšanas vietas, ūdens izplūdes cauruļu vietas nav hermētizētas, cauruļu izplūdes gali netiek dezinficēti un tajos iespējama baktēriju nokļūšana no apkārtējās vides. Ūdens pilnīgi droši lietojams pārtikā pēc novārīšanas.

 
Peldūdens normatīvu atbilstībai, kā ierasts, pārbaudīti paraugi septiņās atpūtas vietās pie ūdeņiem – Ķekavas upē Dambītī, Daugavā pretī Nāves salai un Vedmeros Daugmalē, pie Dārznieku ielas Ķekavā, pie Ievu ielas Katlakalnā, Ziedonī, Titurgas ezerā Baložos.
 

Testēšanas pārskatā norādītie rezultāti visās vietās atbilst iekšzemes ūdeņiem noteiktiem kvalitātes kritērijiem – izcilas kvalitātes peldvietas ūdens. Nosakāmie rādītāji iekļaujas normatīvos, lai gan bija bažas, ka sakarā ar karsto laiku varētu būt veidojusies kaitīgo baktēriju savairošanās vai zilaļģu ziedēšana. Līdz ar to secināts, ka ūdens nevienā no šīm vietām risku peldētāju veselībai nerada.
 

Interesenti aicināti iepazīties ar SIA "Vides audits" laboratorijas sagatavotajiem testēšanas rezultātiem:

 
Karstajam laikam turpinoties, joprojām pastāv zilaļģu izplatīšanās iespēja, tāpēc aicinām iedzīvotājus, īpaši bērnus, pirms došanās ūdenī, vizuāli novērtēt ūdens virsmu. Bīstamās aļģes var savairoties stāvošos ūdeņos mierīgā un karstā laikā, taču lietus gadījumā, vēsumā un vēja ietekmē tās mirst.

 

Vides un labiekārtošanas daļa

09.08.2018.
Ziņa pārpublicēta no kekavasnovads.lv

Reportāža no Daugavas ekspedīcijas 12. dienas

Publisko un privāto partnerattiecību biedrība “Zied zeme”  sadarbībā ar vietējās rīcības grupām no 21 pašvaldības un biedrību ”Ūdensmalu attīstībai” 23. jūlijā uzsāka ekspedīciju pa Daugavu. Mērķis  bija  izveidot līdz šim nebijušu upes ūdenstūrisma maršrutu un izpētīt, cik droši un ērti ir doties ceļojumā ar kādu peldlīdzekli – laivu, plostu utml. – pa Daugavu visā tās garumā – no Baltkrievijas robežas līdz pat Mangaļsalai. Arī mums, Ķekavas pašvaldības un  TIC pārstāvjiem, bija dota iespēja pievienoties šai ekspedīcijai un veikt kādu ceļa posmu  vienas dienas garumā.

 

Pirātu jeb rūķīšu plosts un tā apkalpe

Labrīt! Esam gatavi ekspedīcijai: Gita Reingarte no pašvaldības un mēs ar Jāni Bērziņu no TKCa. Laiks, kā jau allaž šovasar, gluži kā radīts braucienam pa upi – saule svilina kā uzkarsusi cepešpanna, un debesīs  –  neviena mākonīša. Lietusmēteli? Phe, priekš kam tad tik jaukā laikā to!

Daugavas ekspedīcijas dalībnieku trīs plosti patlaban piestājuši Ogrē un tiekas ar pilsētas mēru Egilu Helmani un uzņēmējiem. Spriež, kā varētu Daugavu padarīt vairāk pieejamu laivotājiem. Tad mūs,  jaunpienācējus, “pieraksta” viena plosta komandā. Šķiet, ka esam trāpījuši uz īsto: tas ir pirātu plosts, par ko liecina melns karogs ar biedējošu  uzrakstu   “Caribean sea pirates. Dead mens chest” un trīs braši vīri. Tie ir:  plosta īpašnieks Normunds Raubiška, bijušais celtnieks un maiznieks, biedrības “Aktīvās atpūtas centrs jauniešiem” valdes priekšsēdētājs, Lielvārdes deju kolektīva “Lāčplēsis” dalībnieks un kas tik vēl ne, stūrmanis (vai kapteinis?) Ivars Dubra ar bārdu – zivju inspektors un biedrības “Mēs zivīm” valdes priekšsēdētājs, līdzdarbojies filmas “Nameja gredzens” uzņemšanā, kā arī bocmanis Dzintars Virsis –  pēc profesijas elektriķis, arī tās aktīvās jauniešu biedrības biedrs. Pats plosts arī tāds ievērojams: esot piedalījušies slavenajā festivālā “Ezera skaņas”. Pēc jautājuma, kurš tad īsti no viņiem ir kapteinis, apkalpes vidū rodas nelielas domstarpības; it īpaši, kad mēs ar Gitu piedāvājamies uz šo vienu dienu ķļūt par kuģa (plosta?) puikām jeb jungām. Saņēmušas brīdinājumu par to, ka jungām esot jāpilda pilnīgi visas kapteiņa pavēles, samierināmies ar pasažieru statusu. Žēl, ka bocmaņa amats jau aizņemts, jo, kā apgalvo Dzintars, tas esot vislabākais – neesot nedz jāstūrē, nedz meitenes jākomandē.

Apkalpe steidz skaidrot, ka viņu plosts šajā projektā piederot pie brīvprātīgo sektora, ka paši šo peldlīdzekli uzbūvējuši (“Ģribējām pierādīt, ka vienkāršu plostu uzbūvēt praktiski var jebkurš parasts cilvēks, tā nav nekāda Ķīnas ābece!”) un ka kuģo pa Daugavu jau divpadsmito (?) dienu. Blakus pozitīvām emocijām par neatkārtojamiem dabasskatiem likteņupes krastos (“O, kāda mēnesnīca! Kādi meži! Un, krūmiņos ejot, sastapām veselas 5 stirnas!...”)  un viesmīlīgajiem ceļā sastaptajiem cilvēkiem viesu namos un kempingos ieskanas arī kāda minorīga nots. Jo divas nedēļas kuģot pa upi, pa Daugavas dziļumiem un seklumiem – tas nozīmē to, ka jārēķinās ar zināmām neērtībām. Nu, kaut vai  ne visai labs naktsmiegs: jo nācies nakšņot arī tepat uz plosta, un tad “… tu vienā brīdī pamosties, un nevari saprast, kāpēc tava gulta šūpojas!” Vai tā vispār var izgulēties? Protams, ka nevar, “…bet iedzer no rīta kafiju, un kuģo tālāk!”) Tāpat arī - neregulāras ēdienreizes. Tā rīta brokastis mūsu pirāti ieturēja tik ap pusdienlaiku atpakaļceļā no “Lukoil”, kur plosti bija piestājuši, lai papildinātu benzīna krājumus.

Kad iebraucam Ogrē, lai pavērotu šīs Daugavas pietekas krastus, izrādās, ka šajā upē tilti ir visai zemi. Pirātu plostam steigšus jānolaiž karogu masti un telts jumts zemāk. Taču arī tādā mazā teltītē te ir gluži omulīgi, un mūsu plosts steigšus top pārdēvēts par “rūķīšu plostu”. Tas (uzparikte, ne jau nosaukums) vēlāk, jau Daugmales pusē, lieti noderēja arī tādā ziņā, ka deva iespēju plosta pasažieriem un apkalpei pasargāties no lietus un vēja.

 

Par stāstiem, zalkti u. c. uz klāja

Jā, bet kāpēc plostam vajadzīgs benzīns? Izrādās, visi trīs Daugavas ekspedīcijas plosti peld uz priekšu ar motora palīdzību. Vismaz manā izpratnē šis ūdens transportlīdzeklis līdz šim saistījies tikai ar airiem, airētājiem un stūrmani kā plosta virzītājspēkiem. Bet ko nu tur brīnīties – tehnoloģijas attīstās, tik agrākos laikos plostus darināja pavisam vienkārši - sasienot kopā plikus baļķus. Tāds autentiskums Daugavas ekspedīciju ievilktu krietni ilgākā ceļojumā, jo pavisam jāpieveic aptuveni 350 kilometri. Tagad plosti uztupināti uz drošiem pontoniem un spēj panest krietni lielas kravas svaru (cik tur īsti tonnas bija?). Taujāti par iespējamo cilvēku skaitu uz klāja, dzirdam skaitli 15. Bet, ņemot vērā, ka mūsdienu cilvēks bez prāva mantu maisa nekāps nekādā peldlīdzeklī pat uz vienu dienu, tad optimālais skaits tā kā būtu 10. Interesanti,  kāpēc uz plosta klāja atrodas gumijas laiva? Vai tās funkcija ir cilvēku glābšana vai bocmaņa zvilnis? Atļauts minēt trīsreiz: ja cilvēku skaits uz klāja sasniedz maksimālo ciparu, tad laivā iekrauj mantas un to piesien pakaļgalā, tādējādi atslogojot plostu.

 Apkalpe uz pirātu plosta nav konstants lielums. Tā, piemēram, bocmanis kādu laiku bijis kapteinis uz otra  –  t. s. zaļā plosta, kur tobrīd vairums bijušas vājā dzimuma pārstāves. Tas galīgi neesot bijis viegli, jo sievietes pārāk ātri mainot viedokli, turklāt vēl mēdzot uzprasīties uz komplimentiem. Arī uz pirātu plosta klāja šo divu nedēļu laikā pabijuši daudzi, kas pievienojās ekspedīcijai uz neilgu laiku. Bet vienā brīdī nez no kurienes pat uzradies  zalktis!

Tomēr ir jau arī no sievietēm  savs labums, jo viņas ir samērā uzmanīgas klausītājas. Tā nu visas dienas garumā dzirdam gan kaudzi anekdošu, gan aizraujošus stāstus par vecpuišu ballītēm,  par piedzīvojumiem ar jaunsargiem, par  Vedzes upes tīrīšanu Ērgļos, par Aveniņu un Paegļu dzimtām Lielvārdē un par Lāčplēša senčiem, kuru saknes iestiepjas mūsdienās, gan arī tīri praktiskus padomus par to, kā bez asarām sarīvēt mārrutkus un kāpēc maizes iejavai jālej virsū karsts, nevis auksts ūdens.

Kad gana jūsmots par skaistajiem skatiem uz, gar, virs, ap Daugavu, vēders prasa savu tiesu. Ja būtu izejmateriāls, varētu pieteikties vismaz koka (kuģa pavārs) pienākumiem! Rādās gan, ka te nu mūsu pirāti  jau agrāk atraduši risinājumu, jo uz plosta atrodas ne tikai mangalis un malka, bet arī čuguna katls ar sautējumu. Tomēr pasažieri jau arī nav pliku roku ņemami: mugursomās sastūķēti  diezgan ievērojami sviestmaižu, tomātu un gurķu krājumi. Bet kā ar dzeramo? Pirāti skaidro, ka pēc priekšrakstiem cilvēkam karstā laikā dienā jāizdzer 3 l šķidruma. Tik nav teikts, kāda veida. Tāpēc no visiem šie izvēlējušies vāju alu, nevis rumu, kā pienāktos īstiem jūras laupītājiem.

 

 Par senatnes smaržu un  ūdens romantiku

Daugavas ekspedīcijas 12. dienā mums pa ceļam ir trīs pieturas (neskaitot “Lukoil”): 1. Jau minētā Ogre, J. Alunāna iela, 2.  Sv. Meinarda sala un  3. Nāves sala. Otrajā mūs sagaida Ikšķiles uzņēmēju un ekspertu delegācija, kas ierodas ar slaveno vikingu kuģi “Üxküll”. Visus cienā ar Welcome drink – gardu saldējumu, kuru gatavo ikšķilnieki. Savukārt Kaspars Špēlis no Kultūras mantojuma centra “Tīnūžu muiža”, kur, kā zināms, simtgadīgā klētī izvietota latviešu strēlniekiem veltīta ekspozīcija, stāsta par Sv. Meinarda salas un tuvākās apkārtnes vēsturi. Sensenos laikos Daugava plūda pa citu gultni, un te bija sauszeme. Pirmā pasaules kara laikā, kad Doles sala bija īsta sala, nevis pussala kā mūsdienās, savukārt Nāves sala bija nevis sala, bet pussala, vienā Daugavas pusē ierakumos sēdēja vācieši, bet otrā – krievi un latvieši. Tāpēc šajā apkārtnē atrasts tik daudz senu lietu, un dažas no tām – senu krama gabalu, vēsturisku saktu, karavīra cepures kokardi, daļu no strēlnieka pīpes u. c . vēsturiskas lietiņas –  Kaspars paņēmis līdzi, lai Daugavas ekspedīcijas dalībnieki varētu tās aptaustīt un sajust senatnes smaržu. Izdevās!

Pietura Nāves salā laika ziņā sanāk mazliet īsāka, nekā domāts. Galvenokārt tāpēc, ka skaidri redzamas laikapstākļu izmaiņas: tuvojas pamatīgs lietus gāziens. Varbūt arī meteorologu solītais pērkons. Līdz Nāves salas kaujām veltītajam piemineklim, kas celts pēc Eižena Laubes veidotā projekta,  gan aizejam.  Tomēr garš stāstījums par šeit notikušo Pirmā pasaules kara laikā neiznāk, jo steigšus jāmeklē patvērums no lietus un vēja. Šķiet arī, ka Nāves sala vairs nav tik nošķirta no pārējās pasaules kā, piemēram, tas bija pirms diviem gadiem, 2016. gada septembrī. Toreiz  Ķekavas novada pašvaldība rīkoja pasākumu ciklu “Latviešu strēlnieki Nāves salā”, kas bija veltīts simtgadei kopš ķīmisko ieroču izmantošanas Rīgas frontē Pirmā Pasaules kara laikā.  Nāves salu apmeklējot, te nebija manāmas cilvēku darbības pēdas. Šoreiz ne vien pa ceļam redzam izmētātus papīrus, bet arī sastopam piknikotājus un rodas pat pamatotas aizdomas, vai tikai ugunskuram viņi nav izmantojuši kādu no Nāves salas zemnīcas baļķiem.

Kad lietusgāze veiksmīgi garām, Daugavas ekspedīcija var doties tālāk. Seko  gleznains ceļa posms gar Daugavas krastiem Ikšķiles un Salaspils novadā. Mūs apbrīno vairāki ūdens motociklu vadītāji, un pirātu plostu it īpaši – kāda pasažiere, maza meitenīte, kurai par godu Normunds atkal uzliek savu cepuri un ņem rokā līko dunci. Savukārt mēs tēlojam pirātu gūstekņus. Skats ar jūras (upes?) laupītājiem Daugavas viļņos bērnu ir tik spēcīgi ietekmējis, ka viņa atsakās pat no piedāvātajiem čipšiem.

Tā nemanot esam nokļuvuši Salaspils novadā, kur visi trīs plosti pietauvojas Daugavas piekrastē netālu no Ako pieminekļa. “Ūdenim ir sava, īpaša romantika”, tā sarunā atzīst kāds no ekspedīcijas dalībniekiem, bet nejauši blakus iegadījies ūdensmotocikla vadītājs piebilst: “Ūdens prasa, lai kaut ko darītu. Tas nav tā kā automašīnā – iesēdies tik un brauc, nekas nav jādara. Pie laivas, ūdensmoča vai plosta pašam nagi jāliek klāt. Citādi nevar.”

Tagad vēl jātiek pāri Rīgas HESam. Tas nepavisam nav vienkārši! Viens plosts jādemontē jeb jāizjauc pa daļām, tad  tā smagie pontoni jādabū uz vieglās automašīnas piekabes, jānostiprina, jāaizved uz Alejām un jāielaiž Daugavā. Bet pārējie divi plosti, kurus nevar izjaukt, jādabū uz tās pašas piekabes un arī jāaizved līdz vietai, kur tos var ielaist Daugavā. Mani piedāvā aizvest līdz mājām  –  Ķekavai  –  automašīnā kopā ar izjaucamā plosta piekabi. Turpceļā ar tik lielu un sarežģītu kravu lieka apstāšanās nav vēlama. Mani nolemj izsēdināt atceļā. Tā nu gūstu iespēju redzēt, kā notiek plosta pontonu ielaišana Daugavā. Autiņš ar piekabi jāprot stūrēt gluži kā dievam, jo piebraukšana pie Daugavas ir šaura un ieslīpa; pamēģiniet piebraukt pie tās bez piekabes ar pontoniem, kur nu vēl ar tiem! Turklāt vēl atpakaļgaitā, citādi jau pontonus Daugavā neiedabūs. Ekspedīcijas vadītājs hidrotehnisko būvju inženieris un ūdenslīdēju darbu speciālists Guntis Zilberts tieši tā – kā dievs – arī brauc. Beigās i pontoni ir Daugavā, i palīgi no dūņām laukā, un var doties pakaļ nākamajam plostam. Un tā – divas reizes. Te nu bija romantika! Smags darbs, turklāt tās dūņas smird kā trakas!

Paldies Ķekavas pašvaldības policijai par palīdzību.

Interesanti, kā viņi tika pāri Ķeguma HESam? Bet tas jau ir cits stāsts.

Diāna Spertāle

No 23.jūlija līdz 5.augustam norisināsies vēl nepieredzēta Daugavas ūdenstūrisma maršruta izpētes ekspedīcija ar mērķi pirmo reizi izstrādāt publiski pieejamu, vienotu karti Latvijas lielākās upes ūdenstūrisma ceļam. Ekspedīcijā ar plostiem dosies 5 vides ekspertu komanda un 10 brīvprātīgie palīgi, mērojot ūdens ceļu no Daugavas augšteces Piedrujas pagastā, Krāslavas novadā, līdz Mangaļsalas bākai Rīgā, kopā veicot 352 kilometrus.

Ekspedīciju organizē Publisko un privāto partnerattiecību biedrība “Zied Zeme” sadarbībā ar vietējās rīcības grupām no 21 pašvaldības un biedrību “Ūdensmalu attīstībai” sadarbības projekta “DaugavAbasMalas” ietvaros.

Ekspedīcijas komanda dokumentēs un mērīs tūrisma ūdensceļu, apstāšanās vietas, drošas Daugavas HES apiešanas vietas, kā arī 1km attālumā no krasta - kultūrvēsturiskos objektus un tūrisma pakalpojumu sniedzējus Daugavas abos krastos. Par ekspedīcijas gaitu tiks uzņemta videofilma, fotoreportāža un panorāmas attēli. Tās norisei līdzi varēs sekot projekta “DaugavAbasMalas” Facebook lapā un drīzumā arī mājaslapā daugavabasmalas.lv.

Ekspedīcijas rezultātā taps ikvienam pieejama, viegli lietojama, interaktīva karte, ar kuras palīdzību interesenti varēs atkārtot šo maršrutu pa posmiem vai kopumā. Plānots, ka karte tiks publiskota līdz šī gada beigām. Tiks radīta arī unikāla Daugavas ūdensceļa zīme, kā arī izstrādāts pētījums par normatīvajiem aktiem, kas regulē ūdensmalu labiekārtošanu. Tāpat pēc ekspedīcijas taps hidrotehniķa atzinumi par pašvaldību norādītajām ūdenstūrisma pieturvietām un to marķēšanu.

“Mēs vēlamies izpētīt, cik droši un ērti ir laivojama Daugava visā tās garumā - no Baltkrievijas robežas līdz pat Mangaļsalai. Ja kādā posmā tā nebūs, varēsim sniegt pašvaldībām un vietējām rīcības grupām padomus ūdensmalu uzlabošanā. Šajā jomā pēdējos gados ir arī daudz paveikts. Lai top redzams!” – uzsver ekspedīcijas vadītājs, hidrotehnisko būvju inženieris un ūdenslīdēju darbu speciālists Guntis Zilberts.

Projekts “DaugavAbasMalas” norisinās no 2018. gada jūlija līdz 2019. gada maijam, un tā ietvaros 21 pašvaldībā notiks vairāk kā 30 dažādi Daugavas upes baseina ekonomiskā potenciāla attīstības izpētes pasākumi ar mērķi paplašināt ap Daugavu esošo vietu ekonomisko potenciālu, tūrisma aktivitātes, uzņēmējdarbības attīstību un nodarbinātību. Projektu atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests, finansē - Eiropas Lauksaimniecības Fonds lauku attīstībai.

Ekspedīcijas laikā masu mediju pārstāvjiem ir iespēja satikt klātienē ekspedīcijās dalībniekus iepriekš paredzētajās apstāšanās vietās, kā arī uz noteiktu laiku doties līdzi komandai uz plosta. Par šīm iespējām lūdzu sazināties ar ekspedīcijas mediju koordinatori Līgu Ivanova – Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., 26464686.

Papildus informācija: Līga Ivanova, +371 26464686, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

 

Biedrības “Publisko un privāto partnerattiecību biedrība “Zied Zeme”” projekts „Daugavas upes baseina ekonomiskā potenciāla attīstība” (DaugavAbasMalas) Nr.18-00-A019.332-000002 tiek īstenots Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam apakšpasākumā “Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība”. Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests. www.ziedzeme.lv

Daugavas ūdens tūrisma maršruta izpētes ekspedīcija ir noslēgusies. Brauciena pēdējās dienās, 4. un 5.augustā, tā devās cauri Ogres, Ikšķiles, Salaspils, Stopiņu un Ķekavas novadiem, kur piestāja dažādās apskates vietās, lai izpētītu to piemērotību laivotājiem. Šajā maršrutā upes abos krastos atrodas daudz interesantas apskates un atpūtas vietas, taču trūkst informatīvu norāžu, un vien apkārtnes pazinēji pratīs piestāt pareizajās vietās. Tāpat kā Aizkrauklē un Ķegumā arī šajā posmā īpašs izaicinājums ūdens tūristiem ir HES pārvarēšana –  šeit eksperti uzsver, ka pie HES apiešanas iespējām jāstrādā pašvaldībām sadarbībā ar vietējiem vides aktīvistiem un HES apsaimniekotājiem, un, ka laivu, plostu pārcelšanai vajadzētu kļūt par oficiālu tūrisma  pakalpojumu.

Jau ziņots, ka no 23.jūlija līdz 5.augustam norisinājās vēl nepieredzēta Daugavas ūdenstūrisma maršruta izpētes ekspedīcija ar mērķi pirmo reizi izstrādāt publiski pieejamu, vienotu karti Latvijas lielākās upes ūdenstūrisma ceļam. Ekspedīcijā ar plostiem devās 5 vides ekspertu komanda un 10 brīvprātīgie palīgi, mērojot ūdens ceļu no Daugavas augšteces Piedrujas pagastā, Krāslavas novadā, līdz Mangaļsalas bākai Rīgā, kopā veicot aptuveni 350 kilometrus.

Ekspedīciju organizē Publisko un privāto partnerattiecību biedrība “Zied Zeme” sadarbībā ar vietējās rīcības grupām no 21 pašvaldības un biedrību “Ūdensmalu attīstībai” sadarbības projekta “DaugavAbasMalas” ietvaros.

Vairāk par sadarbības projektu “DaugavAbasMalas” var uzzināt Facebook lapā un mājaslapā daugavabasmalas.lv.

Papildus informācija:
Līga Ivanova
+371 26464686
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Laivu orientēšanās sacensības tiek rīkotas Latvijas simtgadē, lai vēlreiz izceltu Nāves salas vēsturisko nozīmi Latvijas brīvvalsts tapšanā. Tās noritēs mēnesī, kurā notikušas ļoti nozīmīgas un vēsturiskas cīņas šajā vietā.

Dalība sacensībās notiek ar smailēm, kajakiem vai kanoe laivām pēc orientēšanās rogaininga principa. Sacensību teritorija aptver visu Nāves salu kā arī tai pieguļošo salu un saliņu grupu.

Dalībnieki veido komandas no 2-5 airētājiem un atbilstoši komandas sastāvam un meistarībai startē atbilstošās grupās. Sacensību formāts paredz dalību gan profesionāļiem, gan arī laivošanas entuziastiem un, protams, arī ģimenēm ar bērniem.

Agrā pieteikšanās sacensībām tiks uzsākta jau 12. jūlijā. Vairāk informācijas – www.navessala.lv vai pa tālr. 20212125.

Veicinot jaunu vēsmu ienākšanu un nostiprināšanos tūrisma uzņēmumu un pakalpojumu vidē, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departaments rīko nozīmīgo konkursu jauniem tūrisma uzņēmumiem. Konkursa mērķis ir veicināt Latvijas tūrisma piedāvājuma atpazīstamību un popularizēt veiksmīgākos jaunos tūrisma produktus, kuri ir ilgtspējīgi, inovatīvi, kvalitatīvi, ar augstu pievienoto vērtību, nodrošina tūristu iesaisti un ir piemēroti ārvalstu tūristu vajadzībām, atbilstoši “Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijā 2018.-2023. gadam” noteiktajām mērķauditorijām.

Jaunais tūrisma produkts šī konkursa nolikuma izpratnē ir jebkurš Latvijas tūrisma produkts, kurš pielāgots mērķa tirgum, auditorijai un interesēm, kurš ar savu kvalitāti veicina tūrisma nozares attīstību, eksportspēju un ilgtspēju, taču jāņem vērā, ka onkursā var pieteikt tādu tūrisma produktu, kurš ieviests tirgū sākot no 2016.gada 1.janvāra līdz pieteikuma dalībai konkursā iesniegšanas dienai – 3. septembrim.

Pieteikumu vērtēšana notiek divās kārtās. 1. kārtā tūrisma produktu vērtēšana notiks atbilstoši šādiem vērtēšanas kritērijiem - Tūrisma produkts tiek veidots, saglabājot vietējos resursus, nodrošinot ilglaicīgu attīstību, Tūrisma produkta atbilstība inovatīva tūrisma produkta pamatprincipiem, Tūrisma produkta eksportspēja, Tūrisma produkta kvalitāte, Tūrisma produkta atbilstība augstas pievienotās vērtības tūrisma produktam un Tūrisma produkta atbilstība tūrisma produktam ar augstu tūristu iesaisti un pieredzes gūšanu. Desmit visvairāk punktus ieguvušie dalībnieku pieteikumi tiks izvirzīti konkursa II kārtai un dalībnieku nosaukumi tiks publicēti LIAA mājas lapā šeit un sociālo mediju kontos. 2. kārtā konkursa komisija dosies izbraukuma sēdē un klātienē vērtēs katru konkursa II kārtai izvirzīto tūrisma produktu, pirms tam vismaz 5 darba dienas iepriekš par to informējot konkursa dalībniekus. Katrs komisijas loceklis visus izbraukumos apskatītos projektus individuāli sarindos pa vietām (paredzot, ka pirmā vieta saņem 10 punktus, otrā – 7, trešā – 5, ceturtā – 3, piektā – 1, pārējās punktus nesaņem). Tikmēr norisināsies arī Iedzīvotāju balsojums. Iedzīvotāji balsos par konkursa II kārtai izvirzītajiem tūrisma produktiem Aģentūras mājas lapā šeit. Tūrisma produkts, kas iedzīvotāju balsojumā ir saņēmis visvairāk balsis, iegūs papildus „+ 10” punktus.

Galvenā konkursa balva - dalība pieredzes apmaiņas brauciens konkursa pirmo trīs vietu ieguvējiem uz vienu no Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijā minētajām prioritārajām mērķa tirgus valstīm. Konkursa laurēatiem (ne vairāk kā 2 personām katram laureātam) ar pieredzes apmaiņas braucienu saistītās izmaksas (transportu, naktsmītnes, ēdināšanu, objektu apmeklējumu, seminārus) sedz LIAA.

Konkursa "Veiksmīgākais jaunais tūrisma produkts 2018" nolikums
Konkursa "Veiksmīgākais jaunais tūrisma produkts 2018" pieteikuma anketa
Konkursa "Veiksmīgākais jaunais tūrisma produkts 2018" individuālās vērtēšanas veidlapa

Pieteikumu var iesniegt līdz 2018. gada 3. septembrim plkst.12:00 Aģentūrā, Pērses ielā 2, Rīgā, LV – 1442, 2.ieeja, darba laikā no plkst. 8:30 līdz plkst.17.00, iesniedzot personīgi, nosūtot pa pastu vai elektroniski (parakstītu ar drošu elektronisko parakstu) uz e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. (link sends e-mail).

Papildus informācija:
Mārtiņš Eņģelis
LIAA Tūrisma departaments
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. (link sends e-mail)
Tel.: 67039445
Mob.: 20096948

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina apmeklēt bezmaksas semināru “Digitālās tehnoloģijas tūrismā”, kurš norisināsies 30.jūlijā plkst. 14:00. Seminārs notiks LIAA telpās, Pērses ielā 2 (2.stāvā).

Semināru rīko un vadīs “ Viedais tūrisma centrs” dibinātājs - Dmitrijs Tins. Seminārs notiks krievu valodā, bez tulkojuma.

Semināra laikā jūs uzzināsiet, kā pārstāvēt  sevi internetā, kā pareizi orientēties soctīklos, kā reģistrēties Google un Yandex, kā atvērt kontu Tripadvisor un kā atbildēt uz atsauksmēm. 

Semināra programma:          

 1. Aktuālās tendences tūrisma un informatīvo mājaslapu veidošanā un uzturēšanā, parādīšanās meklēšanas rezultātos, analītika, algoritmu darbība un noteikumi, no kā izvairīties optimizējot meklēšanas rezultātus.

 2. Prasības un standarti tūrisma objektiem un kompānijām mūsdienīgas lapas veidošanai sociālajos tīklos (Facebook, Pinterest, G+, Instagram, Twitter). Ieteikumi tūrisma nozarei, visbiežāk pieļauto kļūdu piemēri.

 3. Tūrisma objekti un muzeji Tripadvisor platformā – lapas uzturēšana, kā iegūt pēc iespējas vairāk atsauksmju, reputācijas uzlabošana. Vai nepieciešams uztraukties par negatīvām atsauksmēm?

 4. Muzeju un pilsētu audio gidu veidošana mobilajā lietojumprogrammā izi.TRAVEL - mūsdienīga pieeja “kastīšu” nomaiņai.  Pieredze un lietošanas iespējas vairāk nekā 8000 muzejos un objektos pasaulē. Vairāk nekā 3 miljoni lietotāju.

 5. Jaunas iekārtas ekskursiju vadīšanai – ulra portatīvi radio gidi, megafoni.

 Uz semināru tiek aicināti tūrisma uzņēmumu pārstāvji, pašvaldību tūrisma speciālisti un dažādu citu ar tūrisma nozari saistītu organizāciju pārstāvji. 

Sīkāka informācija un pieteikšanās semināram sūtot dalībnieka kontaktinformāciju uz e-pasta adresi: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., ar norādi “Pieteikšanās dalībai seminārā “Digitālās tehnoloģijas tūrismā””. 

Kristīne Mickāne, LIAA

31.jūlijā  plkst.10:00  Golfa klubā „Viesturi”, Mārupes novadā, tūrisma speciālists Andris Kleperis prezentēs sešu novadu tūrisma sadarbības stratēģiju turpmākai tūrisma piedāvājuma popularizēšanai un jaunu kopīgu tūrisma piedāvājumu izstrādei.  Pasākuma darba kārtība.

Pasākuma laikā pārrunāsim kopīgos maršrutu un turpmākās darbības, lai veicinātu tūrisma attīstību Pierīgas teritorijā. Aicināti biedrības “Pierīgas partnerība”, “Lauku partnerība “Lielupe”” un “Partnerība Daugavkrasts” tūrisma pakalpojumu sniedzēji, nevalstiskās organizācijas, pašvaldību speciālisti.

Pieteikšanās pasākumam - https://ej.uz/Turisma_strategija 

Projekta „Tūrisms kopā” (17-00-A019.332-000005) laikā līdz pat 2019. gada beigām tiks īstenotas dažādas tūrisma nozares attīstīšanai veltītas aktivitātes: tiks izstrādāta kopēja tūrisma stratēģija un rīcības plāns tālākai tūrisma piedāvājuma popularizēšanai, tiks stiprināta novadu sadarbība tūrisma jomā, tiks izstrādāti dažādi tūrisma maršruti, tiks realizētas dažādas mārketinga aktivitātes, tiks organizētas tūrisma pakalpojumu sniedzēju un gidu apmācības. Projekta mērķauditorija ir ne tikai novadu tūrisma pakalpojumu sniedzēji, bet arī skolēni, citi vietējie iedzīvotāji, vietējie un ārvalstu tūristi.

Projektu īsteno biedrība „Pierīgas partnerība” kopā ar biedrību „Lauku partnerība „Lielupe””, Partnerība „Daugavkrasts” un novadu pašvaldības Lauku attīstības programmas 2014.—2020. gadam pasākumā “Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība” ietvaros.

Lai informētu sabiedrību par pasākuma norisi, pasākuma laikā iespējama fotografēšana un filmēšana. Bildes un video var tikt ievietoti biedrību „Pierīgas partnerība” „Lauku partnerība „Lielupe””, Partnerība „Daugavkrasts” un novadu pašvaldību informatīvajos kanālos.

Brīvprātīgie dzelzceļu entuziasti šī gada vasarā aicina apmeklēt topošo "Baložu kūdras muzejdzelzceļu". Ekskursijas notiks vienu reizi mēnesī:
- 30.jūnijā;
- 28.jūlijā;
- 25.augustā;
- 29.septembrī;
- 27.oktobrī.

Izbraucieni ar bānīti no plkst.11 līdz plkst.17.00, brauciena sākums apaļā stundā!

Maksa par ekskursiju 2,50EUR no personas, bērniem līdz 3 g.v. par brīvu.

Vēlama iepriekšēja pieteikšanās rakstot uz Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. vai zvanot uz +371 23272013!

Rekvizīti

Ķekavas novada Tūrisma koordinācijas centrs
Rīgas iela 26, Ķekava, Ķekavas novads, LV-2123
Reģ. Nr. 90010199932
A/S SEB banka LV16UNLA0050021709551

Adrese

Rīgas iela 26 (Doles Tautas nams)
Ķekava, Ķekavas novads
Mob.: +371 27017333
Tālr.: +371 67935826
E-pasts: turisms@kekava.lv

Darba laiks

Pirmdiena - piektdiena 9 - 20
Sestdien, svētdien 10 - 18
Pārtraukums 14 - 15

Seko mums